Nakšu grāmata (266 lpp.)

Lasīšana ir atpūta, tomēr šādai atpūtai ir arī sava garoziņa - sāts. Kad rodas sāta sajūta, ir grūtāk atrast grāmatu kas aizrauj, kurā mazāk redzi ko kritizēt, kura nesāk šķist tāda pati kā citas. Kā daudzkārtu vakariņām ir uzkodas ar kurām notīrīt paleti un tad atkal tupināt maltīti, es meklēju šādu "garšas" attīrītāju grāmatu pasaulei, un šķiet esmu atradusi - maģiskais reālisms. 

Maģiskā reālisma noskaņās ir tapusi "Nakšu grāmata". Caur dažādām naktīm Silvija Žermēna izved mani cauri vienas dzimtas sāgai. Panjelu ģimene ir neparasta, tās stāsts sākas vietā un laikā par kuru mūsu atmiņas klusē, bet cauri laika plūdumam dzimtas stāsts iesakņojas mums jau zināmā laikā un pasaulē. Sākumā bija mīlestība, tad laika atnestie pārbaudījumi mīlestību deformēja, un radīja musturu tālākām paaudzēm. Paaudzēm kas nesa un saņēma sāpes, meklēja mīlestību - pazina un nepazina to. Piedzīvoja šausmu cikliskumu kuru cilvēks nodara cilvēkam. 

Šī ir smaga, šausmu un sāpju pilna grāmata, galu galā cauri tai iziet visi šobrīd piedzīvotie lielie kari. Šeit ir iesprostoti varoņi kurus karš saplosīja, un šīs rētas tika nodotas tiem kas dzima no viņiem. Šī ir arī neparasta rakstnieces saruna ar Dievu. Tā Kunga meklējumi kas ko šādu pieļauj. Šeit ir vairāk tumsas no kuras atelpu sniedz mazas gaismas drupatas. 

Grāmatu iesaku visiem tiem, kuriem patika Ulrika Strandbigorda "Labirinta smiekli" un Lezlija Voltone "Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas". 

Par iziešanu ārpus ierastā piešķiru 👍👍👍👍.

No franču valodas tulkoja Dens Dimiņš.

Izdevējs: Jānis Roze