2022.gada grāmatu piedzīvojums blogā - Vārdu pasaulē!

Pirms iekāpju jaunā gada grāmatu vilcienā ir jāatskatās uz piedzīvoto 2022.gadā. Kā aizvien, gads sākās ņiprā un kareivīgā noskaņojumā lauzt savus iepriekšējos grāmatu rekordus. Kā jau parasti, tas nenotika! Kad šķita varēšu ienirt grāmatu pasaulē, tā pie durvīm klauvē darbi. Tomēr sūdzēties arī nevaru, jo aizgājušā gadā esmu paspējusi iekāpt 37 grāmatu pieturās. 

Trīs no pieturām es nosaukšu par gudrajām, Metjū Vilsona "Simbolu slepenā valoda" izglītoja mākslas simbolu valodā, atgriežoties Itālijas mākslas muzejos uz darbiem skatīšos mazliet ar Vilsona zināšanu prizmu. Izkāpu no savas komforta zonas ar "Citas debesis. Angļu un amerikāņu šausmu stāstu izlase", kurā iepazinu man nezināmus rakstniekus un viņu radītos šausmu darbus, kā arī atsvaidzināju zināšanas par zināmajiem. Gudrās pieturas noslēgšu ar Mišelas Obamas autobiogrāfiju "Izaugt", bija interesanti ieskatīties pirmās lēdijas pasaulē, jo aiz katra prezidenta ir viņa sieva. Ir vērtīgi izlasīt "lielo amatu" cilvēku piedzīvoto, jo mēs tik bieži sakām, ja es būtu viņa vietā tad darītu tā, bet līdz darīšanai ir grūts ceļš, un šie stāsti atklāj, ka arī viņu sākotnējās vīzijas saduras ar realitāti, un tad atliek ņemt to kas ir, un no tā paveikt labāko. Jo ikviens cilvēks ir tikai maza skrūvīte milzīgā sistēmā. 

Esmu nonākusi līdz savam grāmatu TOP3. Man nebija šaubu par to, ka pirmajā vietā būs "Mazliet dzīvības", jo tādu emociju lavīnu no sevis ārā nebiju dabūjusi ne no vienas savā mūžā izlasītās grāmatas. Citu grāmatnieku starpā jau lasīju vārdu bultas kas tēmēja uzbrukumā- kādēļ čīkstošie gabali šķiet uzreiz izcili, ka tas nav pamatoti, utt. Man šī grāmata šķita izcila, jo šis "ķieģelis" spēja noturēt manu nedalītu uzmanību no vāka līdz vākam. Draudzības atspoguļojums ir tik smalks un vienlaicīgi dziļš, attiecības kā sīpols tiek kārtu pa kārtai nolobītas līdz sasniedzam kulmināciju. Dievs slēpjas detaļās, un šeit galveno varoņu, draugu attiecību musturs ir bagātīgs, nav neviens aizmirsts. Un tad kā putukrējums nāk emocijas, kas ar burtiem, kuri veido vārdus un tad teikumus pielīp pie tevis. Pēc kāda laika es pie šīs grāmatas atgriezīšos. 

Otrā un trešā vieta ir vienlīdz labas, Dinas grāmatas "Dinas grāmata. Dinas dēls. Un Karnas mantojums" aizved mūs uz 19.gs. Norvēģiju, pie neparasta dzimtas stāsta, kurā spēcīgas sievietes spīts un kaisle iezīmē ceļu arī pēctečiem. Šis ir stāsts par emocijām un izvēlēm par kurām ir arī jāatbild bērniem un mazbērniem. Spilgta pasaule ar spilgtiem varoņiem ierauj lasītāju savā pasaulē un ļauj uz savas ādas izjust Skandināvijas skarbumu.  Arī "Labirinta smiekli" ir stāsts par dzimtu, par to kā puvums izplatās caur divām paaudzēm un tad, ja paveicās ir kāds kas to puvumu izrauj ārā, visu noārda un sāk no jauna. Šis ir tāds mistisks, neparasts stāts, kas gan valdzina gan atgrūž kad kļūst pārāk brutāls. Bet tā kā gribās zināt kā vis beigsies, tad sakot nepatīkamajās vietās zobus un ej uz priekšu. 

Grūtāk bija ar pārējo grāmatu ievietošanu, ieliekot šīs citas palika nepieminētas, bet ja piemin tās, tad gribās vēl citas, un beigās attapies, ka esi izgājis cauri visam 2022.gadā izlasītajam. Lai apraksts neievilktos, pieskaršos vēl tikai trim grāmatām. Sākšu ar "Septīto kameru", šo Kerijas Drūrijas darbu vēlos izcelt tāpēc, ka šodienas aktualitātes viņa ir pacēlusi citā līmenī. Es ticu, ka caur šo darbu var sarunāties ar pusaudžiem par interneta ēnas pusēm, par galējībām kurās varam nonākt, ja dzīvosim tikai virtuālās dzīves, balstīsim savas domas uz virtuālajā pasaulē iegūtu bet nepārbaudītu informāciju. Jaunībā mēs liekam uzsvaru uz savu brīvību, bet vai jaunie cilvēki ir aizdomājušies, ka tieši šobrīd viņi no brīvības ir daudz tālāk nekā tad kad cilvēks dzīvoja alā un uguni uzšķīla ar akmeni. Influenceru ērā, digi-ietekmeļu un citu brīnumu laiks ir radījis jaunas, smalkākas, viltīgākas važas - klikšķu un iluzoras slavas važas. 

Žēl, ka sanāks nobeigt savu gada grāmatu aprakstu uz sliktas nots, bet pie Gada Vilšanās ļoti gribās ielikt Heteres Morisas "Trīs māsas" un Kristofa Onodibio "ticēt BRĪNUMAINAJAM". Abas pilnīgi dažādas grāmatas, bet abām viena problēma - nauda. Rakstnieki radījuši turpinājums, jo tas ir izdevīgi, ir ieieta taka kas nes sviestu un desu. Heterei tā ir izteiktāka, jo "Aušvicas tetovētājs" un "Cilkas ceļojums" atvēra durvis uz daudzu cilvēku mājām un sirdīm, arī manām, bet ar šo grāmatu mūsu ceļi šķīrās un mans maks ir slēgts. 

Uzmetot vēl pēdējo skatienu aizgājušajam gadam man gribās palielīties. Lai arī nav izlasīts tik daudz cik vēlējos, tomēr šis gads ir tik bagātīgs kā neviens ar grāmatām kas iekārtojušās manos grāmatu plauktos. Gan sadāvinātas gan neprātā iepirktas un par manām draudzenēm kļūs 30 grāmatas. Diez vai visas izlasīšu šajā gadā, jo vienmēr pa ceļam uz mājām jau no citiem esmu paspējusi aizņemties grāmatas, kuras ilgāk par mēnesi savā mājā cenšos neturēt, un tā kas ir bijis reiz jauns, manos plauktos kļūst vecs un tad tiek izlasīts. 

Lai grāmatām bagātīgs 2023.gads!